2. Hatthināgavaggo

1. Mātuposakacariyā

1.

‘‘Yadā ahosiṃ pavane, kuñjaro mātuposako;

Na tadā atthi mahiyā, guṇena mama sādiso.

2.

‘‘Pavane disvā vanacaro, rañño maṃ paṭivedayi;

‘Tavānucchavo mahārāja, gajo vasati kānane.

3.

‘‘‘Na tassa parikkhāyattho, napi āḷakakāsuyā;

Saha gahite [samaṃ gahite (sī.)] soṇḍāya, sayameva idhehi’ti.

4.

‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rājāpi tuṭṭhamānaso;

Pesesi hatthidamakaṃ, chekācariyaṃ susikkhitaṃ.

5.

‘‘Gantvā so hatthidamako, addasa padumassare;

Bhisamuḷālaṃ [bhisamūlaṃ (ka.)] uddharantaṃ, yāpanatthāya mātuyā.

6.

‘‘Viññāya me sīlaguṇaṃ, lakkhaṇaṃ upadhārayi;

‘Ehi puttā’ti patvāna, mama soṇḍāya aggahi.

7.

‘‘Yaṃ me tadā pākatikaṃ, sarīrānugataṃ balaṃ;

Ajja nāgasahassānaṃ, balena samasādisaṃ.

8.

‘‘Yadihaṃ tesaṃ pakuppeyyaṃ, upetānaṃ gahaṇāya maṃ;

Paṭibalo bhave tesaṃ, yāva rajjampi mānusaṃ.

9.

‘‘Api cāhaṃ sīlarakkhāya, sīlapāramipūriyā;

Na karomi citte aññathattaṃ, pakkhipantaṃ mamāḷake.

10.

‘‘Yadi te maṃ tattha koṭṭeyyuṃ, pharasūhi tomarehi ca;

Neva tesaṃ pakuppeyyaṃ, sīlakhaṇḍabhayā mamā’’ti.

Mātuposakacariyaṃ paṭhamaṃ.

2. Bhūridattacariyā

11.

‘‘Punāparaṃ yadā homi, bhūridatto mahiddhiko;

Virūpakkhena mahāraññā, devalokamagañchahaṃ.

12.

‘‘Tattha passitvāhaṃ deve, ekantaṃ sukhasamappite;

Taṃ saggagamanatthāya, sīlabbataṃ samādiyiṃ.

13.

‘‘Sarīrakiccaṃ katvāna, bhutvā yāpanamattakaṃ;

Caturo aṅge adhiṭṭhāya, semi vammikamuddhani.

14.

‘‘Chaviyā cammena maṃsena, nahāruaṭṭhikehi vā;

Yassa etena karaṇīyaṃ, dinnaṃyeva harātu so.

15.

‘‘Saṃsito akataññunā, ālampāyano [ālambaṇo (sī.)] mamaggahi;

Peḷāya pakkhipitvāna, kīḷeti maṃ tahiṃ tahiṃ.

16.

‘‘Peḷāya pakkhipantepi, sammaddantepi pāṇinā;

Ālampāyane [ālambaṇe (sī.)] na kuppāmi, sīlakhaṇḍabhayā mama.

17.

‘‘Sakajīvitapariccāgo , tiṇato lahuko mama;

Sīlavītikkamo mayhaṃ, pathavīuppatanaṃ viya.

18.

‘‘Nirantaraṃ jātisataṃ, cajeyyaṃ mama jīvitaṃ;

Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, catuddīpāna hetupi.

19.

‘‘Api cāhaṃ sīlarakkhāya, sīlapāramipūriyā;

Na karomi citte aññathattaṃ, pakkhipantampi peḷake’’ti.

Bhūridattacariyaṃ dutiyaṃ.

3. Campeyyanāgacariyā

20.

‘‘Punāparaṃ yadā homi, campeyyako mahiddhiko;

Tadāpi dhammiko āsiṃ, sīlabbatasamappito.

21.

‘‘Tadāpi maṃ dhammacāriṃ, upavutthaṃ uposathaṃ;

Ahituṇḍiko gahetvāna, rājadvāramhi kīḷati.

22.

‘‘Yaṃ yaṃ so vaṇṇaṃ cintayi, nīlaṃva pītalohitaṃ;

Tassa cittānuvattanto, homi cintitasannibho.

23.

‘‘Thalaṃ kareyyamudakaṃ, udakampi thalaṃ kare;

Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, khaṇena chārikaṃ kare.

24.

‘‘Yadi cittavasī hessaṃ, parihāyissāmi sīlato;

Sīlena parihīnassa, uttamattho na sijjhati.

25.

‘‘Kāmaṃ bhijjatuyaṃ kāyo, idheva vikirīyatu;

Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, vikirante bhusaṃ viyā’’ti.

Campeyyanāgacariyaṃ tatiyaṃ.

4. Cūḷabodhicariyā

26.

‘‘Punāparaṃ yadā homi, cūḷabodhi susīlavā;

Bhavaṃ disvāna bhayato, nekkhammaṃ abhinikkhamiṃ.

27.

‘‘Yā me dutiyikā āsi, brāhmaṇī kanakasannibhā;

Sāpi vaṭṭe anapekkhā, nekkhammaṃ abhinikkhami.



我来帮您翻译这段巴利文经文为简体中文。这是《本生经》中关于布施波罗蜜的故事。
2. 象王品
1. 侍母本生
1.
"当我在森林中时，是一头孝顺母亲的大象；
那时在大地上，无人能与我的美德相比。
2.
"林中的猎人见到我，向国王报告说：
'大王啊，有一头适合您的大象，住在森林里。
3.
'它不需要笼子，也不需要陷阱，
只要用鼻子抓住它，它就会自己来到这里。'
4.
"听了他的话，国王心中欢喜，
派遣了一位精通驯象的熟练调教师。
5.
"那驯象师去了后，在莲花池边看见我，
正在拔取莲藕和莲茎，为了养活我的母亲。
6.
"他了解了我的品德，观察我的特征，
叫道'来吧，孩子'，然后抓住我的鼻子。
7.
"那时我与生俱来的力量，
如今堪比一千头大象的力量。
8.
"如果我对那些来捕捉我的人发怒，
我有能力对抗他们，乃至整个人类王国。
9.
"但是为了持守戒律，完成持戒波罗蜜，
即使他们把我关进围栏，我的心也不起变化。
10.
"即使他们在那里用斧头和长矛刺我，
我也不会对他们发怒，因为害怕破坏戒律。"
第一侍母本生竟。
2. 布利达特本生
11.
"又一次，当我是具大神通的布利达特时，
我与毗楼博叉大王一起去往天界。
12.
"在那里我看见诸天众，享受无上快乐，
为了往生天界，我持守戒律。
13.
"做完身体需要的事，吃过维持生命所需的食物，
我保持四肢不动，睡在蚁丘顶上。
14.
"无论是皮肤、皮革、肌肉，还是筋骨，
谁若需要这些，我都愿意施舍。
15.
"被一个忘恩负义的人利用，阿兰巴耶那抓住了我，
把我装进篮子里，在各处表演我。
16.
"即使被装进篮子里，即使被手掌拍打，
我也不对阿兰巴耶那生气，因为害怕破坏戒律。
17.
"舍弃自己的生命，对我来说比草还轻，
而违背戒律，对我来说就像大地翻转一样沉重。
18.
"即使连续一百世，我都愿舍弃生命，
即使为了统治四大洲，我也不会破坏戒律。
19.
"而且为了持守戒律，完成持戒波罗蜜，
即使被装进篮子里，我的心也不起变化。"
第二布利达特本生竟。
3. 瞻波龙王本生
20.
"又一次，当我是具大神通的瞻波龙王时，
那时我也是如法而行，持守戒律。
21.
"那时我也是如法而行，持守布萨，
一个捕蛇人抓住我，在王宫门前表演。
22.
"他想让我变成什么颜色，无论是蓝色、黄色还是红色，
我都顺从他的心意，变成他所想的样子。
23.
"我能使陆地变成水面，也能使水面变成陆地，
如果我对他发怒，瞬间就能使他化为灰烬。
24.
"如果我随心所欲，就会失去戒律，
失去戒律的人，无法成就最高目标。
25.
"即使这个身体破碎，就在此处分崩离析，
我也不会破坏戒律，就像谷物被簸扬一样。"
第三瞻波龙王本生竟。
4. 小菩提本生
26.
"又一次，当我是持戒的小菩提时，
看到生存的危险，我出家修行。
27.
"我的妻子是位容貌如金的婆罗门女，
她也对轮回无所眷恋，出家修行。"

28.

‘‘Nirālayā chinnabandhū, anapekkhā kule gaṇe;

Carantā gāmanigamaṃ, bārāṇasimupāgamuṃ.

29.

‘‘Tattha vasāma nipakā, asaṃsaṭṭhā kule gaṇe;

Nirākule appasadde, rājuyyāne vasāmubho.

30.

‘‘Uyyānadassanaṃ gantvā, rājā addasa brāhmaṇiṃ;

Upagamma mamaṃ pucchi, ‘tuyhesā kā kassa bhariyā’.

31.

‘‘Evaṃ vutte ahaṃ tassa, idaṃ vacanamabraviṃ;

‘Na mayhaṃ bhariyā esā, sahadhammā ekasāsanī’.

32.

‘‘Tissā [tassā (sī.)] sārattagadhito, gāhāpetvāna ceṭake;

Nippīḷayanto balasā, antepuraṃ pavesayi.

33.

‘‘Odapattakiyā mayhaṃ, sahajā ekasāsanī;

Ākaḍḍhitvā nayantiyā, kopo me upapajjatha.

34.

‘‘Saha kope samuppanne, sīlabbatamanussariṃ;

Tattheva kopaṃ niggaṇhiṃ, nādāsiṃ vaḍḍhitūpari.

35.

‘‘Yadi naṃ brāhmaṇiṃ koci, koṭṭeyya tiṇhasattiyā;

Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, bodhiyāyeva kāraṇā.

36.

‘‘Na mesā brāhmaṇī dessā, napi me balaṃ na vijjati;

Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā sīlānurakkhisa’’nti.

Cūḷabodhicariyaṃ catutthaṃ.

5. Mahiṃsarājacariyā

37.

‘‘Punāparaṃ yadā homi, mahiṃso pavanacārako;

Pavaḍḍhakāyo balavā, mahanto bhīmadassano.

38.

‘‘Pabbhāre giridugge [vanadugge (sī.)] ca, rukkhamūle dakāsaye;

Hotettha ṭhānaṃ mahiṃsānaṃ, koci koci tahiṃ tahiṃ.

39.

‘‘Vicaranto brahāraññe, ṭhānaṃ addasa bhaddakaṃ;

Taṃ ṭhānaṃ upagantvāna, tiṭṭhāmi ca sayāmi ca.

40.

‘‘Athettha kapimāgantvā, pāpo anariyo lahu;

Khandhe nalāṭe bhamuke, mutteti ohanetitaṃ.

41.

‘‘Sakimpi divasaṃ dutiyaṃ, tatiyaṃ catutthampi ca;

Dūseti maṃ sabbakālaṃ, tena homi upadduto.

42.

‘‘Mamaṃ upaddutaṃ disvā, yakkho maṃ idamabravi;

‘Nāsehetaṃ chavaṃ pāpaṃ, siṅgehi ca khurehi ca’.

43.

‘‘Evaṃ vutte tadā yakkhe, ahaṃ taṃ idamabraviṃ;

‘Kiṃ tvaṃ makkhesi kuṇapena, pāpena anariyena maṃ.

44.

‘‘‘Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, tato hīnataro bhave;

Sīlañca me pabhijjeyya, viññū ca garaheyyu maṃ.

45.

‘‘‘Hīḷitā jīvitā vāpi, parisuddhena mataṃ varaṃ;

Kyāhaṃ jīvitahetūpi, kāhāmiṃ paraheṭhanaṃ’.

46.

‘‘Mamevāyaṃ maññamāno, aññepevaṃ karissati;

Teva tassa vadhissanti, sā me mutti bhavissati.

47.

‘‘Hīnamajjhimaukkaṭṭhe, sahanto avamānitaṃ;

Evaṃ labhati sappañño, manasā yathā patthita’’nti.

Mahiṃsarājacariyaṃ pañcamaṃ.

6. Rururājacariyā

48.

‘‘Punāparaṃ yadā homi, sutattakanakasannibho;

Migarājā rurunāma, paramasīlasamāhito.

49.

‘‘Ramme padese ramaṇīye, vivitte amanussake;

Tattha vāsaṃ upagañchiṃ, gaṅgākūle manorame.

50.

‘‘Atha upari gaṅgāya, dhanikehi paripīḷito;

Puriso gaṅgāya papati, ‘jīvāmi vā marāmi vā’.

51.

‘‘Rattindivaṃ so gaṅgāya, vuyhamāno mahodake;

Ravanto karuṇaṃ ravaṃ, majjhe gaṅgāya gacchati.

52.

‘‘Tassāhaṃ saddaṃ sutvāna, karuṇaṃ paridevato;

Gaṅgāya tīre ṭhatvāna, apucchiṃ ‘kosi tvaṃ naro’.

53.

‘‘So me puṭṭho ca byākāsi, attano karaṇaṃ tadā;

‘Dhanikehi bhīto tasito, pakkhandohaṃ mahānadiṃ’.

54.

‘‘Tassa katvāna kāruññaṃ, cajitvā mama jīvitaṃ;

Pavisitvā nīhariṃ tassa, andhakāramhi rattiyā.

55.

‘‘Assatthakālamaññāya, tassāhaṃ idamabraviṃ;

‘Ekaṃ taṃ varaṃ yācāmi, mā maṃ kassaci pāvada’.



28.
"我们无所牵挂，断绝亲缘，对家族和团体无所眷恋，
游行于村镇之间，最后来到波罗奈城（今印度瓦拉纳西）。
29.
"在那里我们谨慎生活，不与家族团体交往，
我们二人居住在宁静无扰的王家园林中。
30.
"国王来园林游览时，看见了那位婆罗门女，
走近问我说：'她是谁？是你的妻子吗？'
31.
"当时我对他如此回答说：
'她不是我的妻子，而是同修同教的道友。'
32.
"他被她的美色迷惑，命令侍从将她带走，
用强力压制，将她带入后宫。
33.
"我的同修同教道友，
被强行带走时，我心中生起愤怒。
34.
"当愤怒生起时，我忆念戒律，
就在那时制伏愤怒，不让它增长。
35.
"即使有人用利剑砍杀那位婆罗门女，
我也不会破坏戒律，因为菩提是我的目标。
36.
"我不是厌恶那位婆罗门女，也不是没有力量，
而是一切智为我所爱，因此我守护戒律。"
第四小菩提本生竟。
5. 水牛王本生
37.
"又一次，当我是一头林中游荡的水牛时，
身体高大强壮，外貌令人畏惧。
38.
"在山崖险峻处，在树根水边，
这里那里都有水牛栖息的地方。
39.
"在大森林中游行时，我看见一处好地方，
来到那个地方后，我在那里站立和休息。
40.
"这时一只邪恶轻浮的猴子来到那里，
在我的肩上、额头、眉毛上排泄粪便。
41.
"一天一次，第二次，第三次，第四次，
它总是这样污辱我，我因此受到困扰。
42.
"看见我受到困扰，一位夜叉对我说：
'用你的角和蹄子杀死这个卑劣邪恶的家伙。'
43.
"当夜叉这样说时，我对他说：
'你为什么要用这个卑劣邪恶的污秽之物来考验我？
44.
'如果我对它发怒，就会变得比它更低劣，
我的戒行就会被破坏，智者也会谴责我。
45.
'宁可保持清净而死，也不要受辱而活；
我怎么能为了活命而伤害他人呢？'
46.
"它以为只有我会这样，就会这样对待其他人；
其他人会杀死它，这就是我的解脱。
47.
"智者忍受下等、中等、上等的侮辱，
这样就能获得内心所期望的。"
第五水牛王本生竟。
6. 鹿王本生
48.
"又一次，当我身如熔金般闪耀，
是一位名叫卢卢的鹿王，具足最高戒行。
49.
"在一处令人愉悦，远离人烟的美丽地方，
我住在恒河（今印度恒河）岸边迷人之处。
50.
"这时在恒河上游，一个被债主逼迫的人，
跳入恒河说：'不论生死。'
51.
"他日夜在恒河中，被大水冲走，
发出悲惨的叫声，在恒河中漂流。
52.
"我听到他悲惨的哀号声，
站在恒河岸边问道：'你是什么人？'
53.
"被我问到时，他说明了自己的处境：
'我因害怕债主而惊恐，跳入这条大河。'
54.
"我对他生起怜悯，不顾自己的生命，
在漆黑的夜里游进去救出了他。
55.
"知道他已经恢复后，我对他说：
'我只求你一件事，不要向任何人提起我。'

56.

‘‘Nagaraṃ gantvāna ācikkhi, pucchito dhanahetuko;

Rājānaṃ so gahetvāna, upagañchi mamantikaṃ.

57.

‘‘Yāvatā karaṇaṃ sabbaṃ, rañño ārocitaṃ mayā;

Rājā sutvāna vacanaṃ, usuṃ tassa pakappayi;

‘Idheva ghātayissāmi, mittadubbhiṃ [mittadūbhiṃ (sī.)] anāriyaṃ’.

58.

‘‘Tamahaṃ anurakkhanto, nimminiṃ mama attanā;

‘Tiṭṭhateso mahārāja, kāmakāro bhavāmi te’.

59.

‘‘Anurakkhiṃ mama sīlaṃ, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ;

Sīlavā hi tadā āsiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā’’ti.

Rururājacariyaṃ chaṭṭhaṃ.

7. Mātaṅgacariyā

60.

‘‘Punāparaṃ yadā homi, jaṭilo uggatāpano;

Mātaṅgo nāma nāmena, sīlavā susamāhito.

61.

‘‘Ahañca brāhmaṇo eko, gaṅgākūle vasāmubho;

Ahaṃ vasāmi upari, heṭṭhā vasati brāhmaṇo.

62.

‘‘Vicaranto anukūlamhi, uddhaṃ me assamaddasa;

Tattha maṃ paribhāsetvā, abhisapi muddhaphālanaṃ.

63.

‘‘Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, yadi sīlaṃ na gopaye;

Oloketvānahaṃ tassa, kareyyaṃ chārikaṃ viya.

64.

‘‘Yaṃ so tadā maṃ abhisapi, kupito duṭṭhamānaso;

Tasseva matthake nipati, yogena taṃ pamocayiṃ.

65.

‘‘Anurakkhiṃ mama sīlaṃ, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ;

Sīlavā hi tadā āsiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā’’ti.

Mātaṅgacariyaṃ sattamaṃ.

8. Dhammadevaputtacariyā

66.

‘‘Punāparaṃ yadā homi, mahāpakkho mahiddhiko;

Dhammo nāma mahāyakkho, sabbalokānukampako.

67.

‘‘Dasakusalakammapathe , samādapento mahājanaṃ;

Carāmi gāmanigamaṃ, samitto saparijjano.

68.

‘‘Pāpo kadariyo yakkho, dīpento dasa pāpake;

Sopettha mahiyā carati, samitto saparijjano.

69.

‘‘Dhammavādī adhammo ca, ubho paccanikā mayaṃ;

Dhure dhuraṃ ghaṭṭayantā, samimhā paṭipathe ubho.

70.

‘‘Kalaho vattatī bhesmā, kalyāṇapāpakassa ca;

Maggā okkamanatthāya, mahāyuddho upaṭṭhito.

71.

‘‘Yadihaṃ tassa kuppeyyaṃ, yadi bhinde tapoguṇaṃ;

Sahaparijanaṃ tassa, rajabhūtaṃ kareyyahaṃ.

72.

‘‘Apicāhaṃ sīlarakkhāya, nibbāpetvāna mānasaṃ;

Saha janenokkamitvā, pathaṃ pāpassa dāsahaṃ.

73.

‘‘Saha pathato okkante, katvā cittassa nibbutiṃ;

Vivaraṃ adāsi pathavī, pāpayakkhassa tāvade’’ti.

Dhammadevaputtacariyaṃ aṭṭhamaṃ.

9. Alīnasattucariyā

74.

‘‘Pañcālaraṭṭhe nagaravare, kapilāyaṃ [kampilāyaṃ (sī.), kappilāyaṃ (syā.)] puruttame;

Rājā jayaddiso nāma, sīlaguṇamupāgato.

75.

‘‘Tassa rañño ahaṃ putto, sutadhammo susīlavā;

Alīnasatto guṇavā, anurakkhaparijano sadā.

76.

‘‘Pitā me migavaṃ gantvā, porisādaṃ upāgami;

So me pitumaggahesi, ‘bhakkhosi mama mā cali’.

77.

‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, bhīto tasitavedhito;

Ūrukkhambho ahu tassa, disvāna porisādakaṃ.

78.

‘‘Migavaṃ gahetvā muñcassu, katvā āgamanaṃ puna;

Brāhmaṇassa dhanaṃ datvā, pitā āmantayī mamaṃ.

79.

‘‘‘Rajjaṃ putta paṭipajja, mā pamajji puraṃ idaṃ;

Kataṃ me porisādena, mama āgamanaṃ puna’.

80.

‘‘Mātāpitū ca vanditvā, nimminitvāna attanā;

Nikkhipitvā dhanuṃ khaggaṃ, porisādaṃ upāgamiṃ.

81.

‘‘Sasatthahatthūpagataṃ, kadāci so tasissati;

Tena bhijjissati sīlaṃ, parittāsaṃ [paritāsaṃ (sī.)] kate mayi.

82.

‘‘Sīlakhaṇḍabhayā mayhaṃ, tassa dessaṃ na byāhariṃ;

Mettacitto hitavādī, idaṃ vacanamabraviṃ.



56.
"那人回到城里后，因债务被人询问，
就带着国王来到我这里。
57.
"我把所有经过都告诉了国王；
国王听了这话，就准备射箭，说：
'我要在这里杀死这个背叛朋友的卑鄙之人。'
58.
"我为了保护他，挡在他身前说：
'大王请住手，随您处置我吧。'
59.
"我守护我的戒律，不守护我的生命，
那时我持守戒律，只为菩提之故。"
第六鹿王本生竟。
7. 玛坦伽本生
60.
"又一次，当我是一位苦行者，修习严厉的苦行，
名叫玛坦伽，持戒而专注。
61.
"我和一位婆罗门都住在恒河岸边，
我住在上游，婆罗门住在下游。
62.
"他在河岸行走时，看见了我上游的住处，
就在那里辱骂我，诅咒我头颅破裂。
63.
"如果我对他发怒，如果我不守护戒律，
只要看他一眼，就能使他化为灰烬。
64.
"当他愤怒心怀恶意地诅咒我时，
诅咒落在他自己头上，我用修行的力量救了他。
65.
"我守护我的戒律，不守护我的生命，
那时我持守戒律，只为菩提之故。"
第七玛坦伽本生竟。
8. 法天子本生
66.
"又一次，当我是一位大威力的大势力者，
名叫法的大夜叉，怜悯一切世间。
67.
"我教导大众修习十善业道，
与朋友眷属**于村镇之间。
68.
"有一个邪恶吝啬的夜叉，宣扬十恶，
他也与朋友眷属在大地上游走。
69.
"说法者与非法者，我们二人势不两立，
相互对抗，在路上相遇。
70.
"善恶之间展开可怕的争斗，
为了让路，一场大战即将开始。
71.
"如果我对他发怒，如果我破坏苦行的功德，
我能使他和他的眷属化为尘土。
72.
"但为了守护戒律，我平息了愤怒，
与众人一起让开道路，让给那邪恶者。
73.
"当我们让开道路，心平静下来时，
大地立即裂开，吞没了那邪恶的夜叉。"
第八法天子本生竟。
9. 阿利那萨图本生
74.
"在般遮罗国最胜城市，迦毗罗城（今印度北方邦），
有一位名叫贾雅迪萨的国王，具足戒德。
75.
"我是那位国王之子，闻法而持戒，
阿利那萨图具德，常常守护眷属。
76.
"我父王去打猎时，遇见一个食人者，
他抓住我父王说：'你是我的食物，不要动。'
77.
"听到他这话，父王恐惧战栗，
看见那食人者时，双腿发软。
78.
"食人者同意让他打猎回去，然后再来，
父王给了婆罗门财物后，召唤我说：
79.
'儿子，你继承王位，好好治理这座城市，
我与食人者约定要回去。'
80.
"我向父母礼拜后，决意舍己，
放下弓剑，前往食人者处。
81.
"如果我带着武器去，他可能会害怕，
因我使他恐惧，戒律就会破坏。
82.
"因为害怕破坏戒律，我没有表现出敌意，
以慈心说着利益之语，说出这番话："

83.

‘‘‘Ujjālehi mahāaggiṃ, papatissāmi rukkhato;

Tvaṃ pakkakālamaññāya [supakkakālamaññāya (pī.)], bhakkhaya maṃ pitāmaha’.

84.

‘‘Iti sīlavataṃ hetu, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ;

Pabbājesiṃ cahaṃ tassa, sadā pāṇātipātika’’nti.

Alīnasattucariyaṃ navamaṃ.

10. Saṅkhapālacariyā

85.

‘‘Punāparaṃ yadā homi, saṅkhapālo mahiddhiko;

Dāṭhāvudho ghoraviso, dvijivho uragādhibhū.

86.

‘‘Catuppathe mahāmagge, nānājanasamākule;

Caturo aṅge adhiṭṭhāya, tattha vāsamakappayiṃ.

87.

‘‘Chaviyā cammena maṃsena, nahāruaṭṭhikehi vā;

Yassa etena karaṇīyaṃ, dinnaṃyeva harātu so.

88.

‘‘Addasaṃsu bhojaputtā, kharā luddā akāruṇā;

Upagañchuṃ mamaṃ tattha, daṇḍamuggarapāṇino.

89.

‘‘Nāsāya vinivijjhitvā, naṅguṭṭhe piṭṭhikaṇṭake;

Kāje āropayitvāna, bhojaputtā hariṃsu maṃ.

90.

‘‘Sasāgarantaṃ pathaviṃ, sakānanaṃ sapabbataṃ;

Icchamāno cahaṃ tattha, nāsāvātena jhāpaye.



83.
"'请生起大火，我将从树上跳下，
待我烤熟之时，请食用我，祖父。'
84.
"就这样为了持戒的缘故，我不保护自己的生命，
我使他离开杀生，他一直都在杀生。"
第九阿利那萨图本生竟。
10. 商佉波罗本生
85.
"又一次，当我是具大神通的商佉波罗时，
我是一条毒牙为武器、剧毒的双舌蛇王。
86.
"在十字路口的大道上，众多行人来往之处，
我保持四肢不动，在那里安住。
87.
"无论是皮肤、皮革、肌肉，还是筋骨，
谁若需要这些，我都愿意施舍。
88.
"波阇种的儿子们，凶暴、残忍、无情，
他们来到我那里，手持棍棒锤子。
89.
"他们刺穿我的鼻子，以及尾部和脊椎，
波阇种的儿子们把我放进竹篮带走。
90.
"这大地连同海洋、森林和山脉，
如果我愿意，可以用鼻息将其焚烧。

91.

‘‘Sūlehi vinivijjhante, koṭṭayantepi sattibhi;

Bhojaputte na kuppāmi, esā me sīlapāramī’’ti.

Saṅkhapālacariyaṃ dasamaṃ.

Hatthināgavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Hatthināgo bhūridatto, campeyyo bodhi mahiṃso;

Ruru mātaṅgo dhammo ca, atrajo ca jayaddiso.

Ete nava sīlabalā, parikkhārā padesikā;

Jīvitaṃ parirakkhitvā, sīlāni anurakkhisaṃ.

Saṅkhapālassa me sato, sabbakālampi jīvitaṃ;

Yassa kassaci niyyattaṃ, tasmā sā sīlapāramīti.

Sīlapāraminiddeso niṭṭhito.

91.
"即使他们用尖刺刺穿，用剑砍杀，
我也不对波阇种的儿子们发怒，这就是我的持戒波罗蜜。"
第十商佉波罗本生竟。
第二象王品竟。
其摘要如下：
大象、布利达特、瞻波、菩提、水牛、
卢卢、玛坦伽、法天子、贾雅迪萨子。
这九位以戒力为资粮，为地方守护者；
他们保护生命，守护戒律。
当我是商佉波罗时，我的生命
随时可以给予任何人，这就是持戒波罗蜜。
持戒波罗蜜义释竟。


